Lielā pirmdiena

Lielajā pirmdienā, 17. aprīlī, Visaugstisvētītais Rīgas un visas Latvijas Metropolīts Aleksandrs kalpoja Iepriekš Iesvētīto Dāvanu liturģiju Rīgas Svētās Trijādības baznīcā Pārdaugavā.

Kopā ar Visaugstisvētīto Metropolītu kalpoja baznīcas pārzinis mitroforais virspriesteris Nikolajs Tihomirovs un citi šajā baznīcā kalpojošie priesteri.

Pēc dievkalpojuma Metropolīts Aleksandrs apsveica klātesošos ticīgos ar Ciešanu nedēļas sākšanos un novēlēja visiem klātesošajiem to pavadīt ar godbijību, pastiprināti lūdzoties, samierinoties, pastiprināti ievērojot gavēni, cenšoties darīt labus darbus, lai ar tīru sirdsapziņu sagaidītu Svētku Svētkus – svēto Pashu un slavētu Augšāmcēlušos Dievu Kungu un mūsu Pestītāju Jēzu Kristu.

Par Lielo pirmdienu

Šajā dienā Svētā Baznīca ar saviem dziedājumiem aicina sagaidīt „Kristus ciešanu sākumu” un sekot Viņam ceļā uz Jeruzalemi.

Nākamās nevainīgās Kristus ciešanas attēlotas Vecās Derības pirmtēlā cildenajā Jāzepā.

„Jāzeps, - kā rakstīts Sinaksarā, - ir Kristus pirmtēls, tādēļ, ka arī Kristus kļūst par savu ciltsbrāļu-jūdu skaudības cēloni, tiek no mācekļa pārdots par trīsdesmit sudraba gabaliem, ieslēgts drūmā un šaurā kapa bedrē un augšāmcēlies no tās, valda pār Ēģipti, t. i. – pār visu grēcīgo, uzveic to, valda pār visu pasauli, ar savu cilvēkmīlestību izpērk mūs, dāvinot noslēpumainos graudus, un baro mūs ar debesu maizi – Savu Dzīvinesošo Miesu.”

No Evaņģēlija notikumiem šajā dienā mēs atceramies līdzību par neauglīgo vīģes koku.

Vīģes koks attēlo jūdu sapulci, kurā Jēzus Kristus neatrada nevienu patiesu augli, tikai divkosīgu likuma patvērumu, kuru Viņš atmaskoja un nolādēja. Šis vīģes koks attēlo arī ikvienu dvēseli, kura nenes grēku nožēlas augļus, tāpēc Svētā Baznīca mūs aicina: „Brāļi, bīstieties tikt nolādēti par neauglību kā vīģes koks, tāpēc nesīsim patiesus grēku nožēlas augļus Kristum, kurš dāvā mums lielu žēlastību. ”

Rīta Evaņģēlijs mums vēsta līdzību par netaisnajiem vīnkopjiem, kuri vispirms nogalināja sava kunga kalpu, kurš tika atsūtīts pēc ražas, bet pēc tam nogalināja arī sava kunga dēlu.

Šajā līdzībā, kura attēlo jūdu nežēlību, nogalinot savus praviešus, bet, atnākot uz zemes Dieva Dēlam, sitot krustā arī Viņu, mēs nevaram neredzēt to kristiešu nosodījumu, kuri, pārkāpjot apustuļu un svēto tēvu dotās pamācības, ar savu grēkošanu turpina sist krustā Dieva Dēlu.

Dievišķās liturģijas Evaņģēlija lasījumā Svētā Baznīca atgādina par jūdu tautas, kura novērsās no Dieva, likteni un pasaules galu, kādu to attēloja Jēzus Kristus.

„Un šis Valstības evaņģēlijs tiks sludināts visā pasaulē par liecību visām tautām, un tad nāks gals.

Kad nu jūs redzēsit izpostīšanas negantību stāvam svētā vietā, par ko pravietis Daniēls sacījis - kas to lasa, lai uzmana, -  lai tad tie, kas ir Jūdejā, bēg kalnos. Un, kas ir uz jumta, lai nekāpj zemē iznest mantas no sava nama. Un, kas ir uz lauka, lai neatgriežas mājās paņemt savas drēbes. Bet vai grūtajām un zīdītājām tanī laikā! Bet lūdziet Dievu, lai jūsu bēgšana nenotiek ziemas laikā vai sabata dienā. Jo tad būs tādas lielas bēdas, kādas nav bijušas no pasaules iesākuma līdz šim laikam un kādas arī vairs nebūs. Un, ja šīs dienas netiktu saīsinātas, tad neviens cilvēks neizglābtos; bet izredzēto dēļ šīs dienas tiks saīsinātas.” (Mt.24, 14-22)

Tropārs, 8. balss:

“Redzi, līgavainis nāk pusnaktī, un svētīgs ir tas kalps, ko Viņš atradīs nomodā; turpretī necienīgs tas, ko Viņš atradīs gulošu. Tādēļ sargies, mana dvēsele, ka miegs Tevi nepārņem, ka tu nāvei netopi atdota un ārpus valstības nepaliec; bet uzmosties saukdama: Svēts, svēts, svēts esi Dievs, Dievadzemdētājas dēļ esi mums žēlīgs.”

Kondaks, 8. balss:

“Jēkabs raudāja par pazudušo Jāzepu, bet tikumībā spēcīgais jauneklis sēdēja goda ratos un saņēma valdnieka godu: Viņš nepadevās Ēģiptes kārībām un siržu Zinātājs kronēja viņu ar nevīstošu kroni.”

Eksapostilārijs.

“Tavu pili, mans Pestītāj, es redzu izgreznotu, bet man drēbju nav, lai es varētu tajā ieiet: apskaidro manas dvēseles apģērbu, ak, Gaismasdevēj, un atpestī mani.”

Piebilde:Ciešanu nedēlastropāru, kondaku un eksapostilāriju teksti ņemti no Triodiones, kura izdota Rīgā, 1899.gadā, latviešu valodā.