26.jūnijs / 2018

Visaugstisvētītais Metropolīts Aleksandrs Kristīgā Akadēmijā

2008. g. oktobra beigās Latvijas Kristīgo akadēmiju, Ikonogrāfijas nodaļu apmeklēja augsti viesi – LPB Rīgas un visas Latvijas Metropolīts Aleksandrs, Daugavpils bīskaps Aleksandrs un Rietumeiropas un Ženēvas bīskaps Mihaēls, kurš Latvijā bija ieradies saistībā ar Pirmsauktā Apustuļa Andreja svēto relikviju atvešanu uz Rīgu un lai piedalītos VII starptautiskajā konferencē «Baznīca, skola, ģimene». Viesi garākā sarunā tikās ar Ikonogrāfijas nodaļas studentiem, parakstījās LKrA Goda viesu grāmatā. Šajā laikā arī tapa intervija ar Metropolītu Aleksandru.

 

 

Attēlā no kreisās puses: Ženēvas un Rietumeiropas bīskaps Mihails, Latvijas Kristīgās akadēmijas rektore Skaidrīte Anna Gūtmane, Viņa Eminence Rīgas un visas Latvijas Metropolīts Aleksandrs, Daugavpils bīskaps Aleksandrs un ikonu gleznotājs Georgijs Mironovs (Maskava) Latvijas Kristīgajā akadēmijā 2008. gada 26. oktobrī.

G.Dišlera foto

2008. gada rudenī Latvijas Kristīgajā akadēmijā kopā ar Ikonogrāfijas nodaļas studentiem strādāja lieliskais krievu ikonu gleznotājs Georgijs Mironovs. Viņa māksla Latvijā zināma labi, bet paradokss – cilvēki nezina, ka tieši viņš ir lielisko Kristus Piedzimšanas katedrāles fresku un daudzu ikonu autors. Daudz viņš paveicis arī Krievijas dievnamu atjaunošanā – un tas viss, neraugoties uz jaunību, jo mākslinieks dzimis 1976. gadā. Kristīgās akadēmijas studentiem bija iespēja ikdienā strādāt kopā ar meistaru, redzēt, kā viņu acu priekšā top ikona – smalks zīmējums, maigi toņi, precīza līnija. Brīnums lika pacelt acis uz Dievu, pateikt paldies par lielisko talantu. Par izcilo veikumu Latvijas Pareizticīgās Baznīcas atjaunošanā Georgijs Mironovs tika apbalvots ar Rīgas un visas Latvijas arhibīskapa, svētmocekļa Jāņa Pommera ordeni. To viņam Kristus Piedzimšanas katedrālē pasniedza Viņa Eminence Rīgas un visas Latvijas Metropolīts Aleksandrs.

 

 

Latvijas Kristīgās akadēmijas rektores prof. Skaidrītes Annas Gūtmanes saruna ar Valdnieku, Latvijas Pareizticīgās Baznīcas Rīgas un visas Latvijas Metropolītu Aleksandru

 

- Visaugstisvētītais Valdniek, paldies, ka uzaicinājāt uz Latvijas Kristīgo akadēmiju izcilo mākslinieku, Jakobštates (Jēkabpils) Dievmātes ikonas gleznotāju Georgiju Mironovu. Sakiet, lūdzu, kas, Jūsuprāt, ir ikona?

- Ikonas būtība ir svētums. Ikonas vērtība ir svētums. Pareizticīgās Baznīcas goddevība pret ikonu nozīmē visdziļākās mīlestības izpausmi pret Svēto Trīsvienīgo Dievu un svētajiem, kas kopš kristietības sākumiem ir izcīnījuši sevī lielu garīgu cīņu ar kaislībām, ar miesas iegribām, lai varētu arī mums būt par izciliem askēzes lieciniekiem šajā ziņā. Protams, nenovērtējama garīga nozīme ir Vissvētās Dievmātes, Mūžamjaunavas Marijas godināšanai, jo svētajā Evaņģēlijā taču ir vārdi: «Redzi, no šī laika visu bērnu bērni mani teiks svētīgu, jo Varenais lielas lietas pie Manis ir darījis, un svēts ir Viņa vārds!» (Lūkas ev. 1:48,49)

- Sakiet, lūdzu, kopš kura laika notiek ikonu godināšana un kāpēc?

787. gadā VII Baznīcas Vispasaules Koncils pieņēma dogmatu par ikonu godināšanu. 754. gadā notika teoloģiskas diskusijas Baznīcas ietvaros par minēto jautājumu. Ikonu godināšana nekad nav tikusi atcelta, Pareizticīgā Baznīca ir dziļi sapratusi, ka ikona taču nav tikai sakrāls attēls. Ikona ir apliecinājums tam, ka Dievs kļuva miesa Jēzū Kristū, Mūsu Kungā. Pat tad, ja mēs ikonā uzlūkojam Dievmāti, mēs tik un tā redzam Viņu, caur kuru Dievs pie mums ir atnācis. Arī skatoties uz svēto ikonām, mēs redzam viņus, caur kuriem Dievs ir apmirdzējis šo pasauli. Tāpēc pat sižetiskās jeb naratīvās ikonas nav tikai sižeti vien, bet tie brīži, kuros Dievs ir pagodinājies pie cilvēkiem. Tāpēc, lūkojoties uz ikonu un lūdzoties, mūsu lūgšana vienmēr koncentrējas uz Glābēju Kristu. Ikona izved cilvēkus no materiālās pasaules un ieved garīgajā. Ja mēs lūkojamies ūdenī un redzam debesis, mēs taču uzreiz paceļam acis augšup! Tas norāda uz to, ka kaut ko mēs redzam ar acīm, bet ir kaut kas dziļāks, ko varam uztvert ar sirds acīm, dziļumā.

Ikona ir viena no Baznīcas tradīcijas izpausmēm. Pestītāja, Dievmātes, eņģeļu un svēto ikonu godināšana ir kristīgās ticības dogmats, ko formulējis VII Baznīcas Vispasaules Koncils – dogmats, kas izriet no Baznīcas pamatmācības – Dieva Dēla iemiesošanās. Ikona patiesi ir teoloģija krāsās. Tā ir svarīgs, pat neatņemams Pareizticīgās Baznīcas liturģijas elements.

- Pastāstiet, lūdzu, par saviem iespaidiem sakarā ar Jakobštates ikonas iesvētīšanu Maskavā, Kremļa Dievmātes Rizas nolikšanas Blahernā baznīcā 2008. gada jūlijā!

- Tas bija svētības un Dievišķās gaismas pilns brīdis, kad Jakobštates ikona sāka izdalīt mirres tūlīt pēc tam, kad Svētīgākais Maskavas un visas Krievzemes Patriarhs Aleksijs II bija to iesvētījis. Tā ir liecība par to, ka Dievmāte, Kristus un svētie nav mūsu abstraktās domāšanas par Dievu objekti, bet gan Dzīvas Būtnes, kas apliecinās mūsu ticības dēļ. Pat ikonas gleznotājs tajā brīdī bija pārsteigts. Jo, redziet, mirru izdalīšanās no ikonas ir liela Dieva svētības zīme. Ikviena ikona kļūst par ikonu Baznīcas izpratnē tikai pēc tās iesvētīšanas. Tā zaudē autoru un vairs nav mākslas priekšmets, bet gan Baznīcas lūgšanas un godināšanas priekšmets. Tāpēc ikonogrāfa vārdam šeit vairs nav nozīmes. Tomēr tas var būt arī brīdinājums māksliniekam – atgādinājums, ka jācenšas vienkārši dzīvot Baznīcas dzīvi un pareizi darboties tajā.

- Ko Jūs novēlētu Latvijas Kristīgās akadēmijas Ikonu gleznošanas nodaļas studentiem?

- Studentiem piemīt atšķirīgs temperaments, atšķirīga pieeja darbam. Es kopā ar viņiem turpinu mācīties, jo reizēm studenti uzdot ļoti interesantus jautājumus un man ir nopietni jāaizdomājas. Darbs Akadēmijā norit jau profesionālā līmenī, studenti kopēšanai izvēlas ļoti labus darbus, kaut gan ikonogrāfiju Latvijas Kristīgajā akadēmijā pasniedz salīdzinoši nesen – kopš 1996. gada. Tāpēc var likt augstu atzīmi gan Akadēmijai, gan ikonogrāfijas pasniedzējam – tēvam Aleksandram Šabeļņikam, kam ir pareizā pieeja šai lietai – kopēšana, izpēte, teorētisko zināšanu iegūšana. Tādējādi tas, ko gribu novēlēt darbā, ir – pacietīgu un pazemīgu Dieva prāta un gribas pildīšanu. Lai Jums Dieva svētība un palīdzība vienmēr!

- Paldies par sarunu!